Rūjiena.lv

Dabas skaitīšana Rūjienā

2019-07-24

Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzdevumā laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam tiek īstenota dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”, uzskaitot ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, piemēram, 1) bioloģiski vērtīgi zālāji, 2) dabiskoties sākušās mežaudzes, 3) purvi, 4) cilvēka maz ietekmēta jūras piekraste un kāpas, 5) upes, ezeri, 6) kā arī alas un iežu atsegumi.

Latvijas daba ir mūsu nacionālā bagātība, tāpēc valstij un tās iedzīvotājiem kā gādīgiem saimniekiem ir jāzina, ar ko varam lepoties. Dabas vērtību apzināšanu visas valsts mērogā notiek pirmo reizi un to nosaka gan nacionālā, gan ES likumdošana. Jo, iestājoties ES, dabas vērtību apzināšana ir kļuvusi vēl aktuālāka, jo ikvienai dalībvalstij ik pa sešiem gadiem jāiesniedz visaptverošs dabas izvērtējums. Skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību, daudzumu, veidiem un kvalitāti, lai iegūtos datus var izmantot nozaru attīstības plānošanai.

2019. gada sezonā tiek apsekotas valstij, pašvaldībai un privātiem īpašniekiem piederošie īpašumi ar kopējo apjomu pusmiljons hektāru, kas atrodas 91 pašvaldības administratīvajā teritorijā, arī Rūjienā! Dabas pārvaldes uzdevumā šo darbu no aprīļa līdz novembrim veic 247 eksperti.

Lai informētu iedzīvotājus par dabas skaitīšanas procesu, jau pavasarī izsūtītas ap 42 000 vēstules zemju īpašnieku, kurus šajā gadā skar skaitīšanas process. Iesaistītās pašvaldības ir saņēmušas plakātus, skrejlapas, tāpat arī organizējam bezmaksas seminārus, kuros plašāk stāstām par skaitīšanas norisi un sniedzam atbildes uz interesentu jautājumiem.

Ne visi zemes īpašumi valsts teritorijā tiek aplūkoti, tik tie, par kuriem ir informācija, ka viņu īpašumos agrāk bijušas vai varētu būt dabas vērtības. Vēstule ir informatīva un eksperta vizīte nav īpaši jāgaida – ja cilvēkam pieder zālājs, viņš pļauj vai nogana to kā to darījis līdz šim. Ja īpašumā ir mežs, arī to apsaimnieko kā pats plānojis. Eksperts vizītes laikā aplūkos teritoriju pēc vienotās metodikas un, ja atradīs biotopus, aizpildīs anketu, kurā aprakstīs biotopa veidu, atzīmēs tā atrašanās vietu un novērtēs tā kvalitāti.

Skaitīšanas mērķis ir apzināt dabas bagātības, informējot par to īpašnieku. Viņa paša ziņā paliek izvērtēt, vai dabas saglabāšana ir viņa atbildība un sociālekonomiski izdevīgs lēmums. Īpašnieks būs pirmais, kurš saņems informāciju par viņa īpašumā apzināto ES nozīmes biotopu, bet jārēķinās ka dati tiek pārbaudīti, apkopoti un tikai tad sūtīti.

Tā kā zālāju biotopi Latvijā ir vieni no apdraudētākajiem, ik gadu bioloģiski vērtīgo zālāju dati tiek analizēti prioritāri. Jau nākamā gada sākumā īpašnieki saņems rezultātus, lai varētu pieteikties atbalsta maksājumiem Lauku atbalsta dienestā (LAD) šo vērtīgo zālāju uzturēšanai. Pārējo piecu biotopu grupu īpašnieki par 2019. gada apsekojumu informatīvo vēstuli saņems līdz 2020. gadam. Ja biotops netiks atrasts, otrā vēstule netiks sūtīta.

Līdz ar īpašnieka informēšanu par dabas skaitīšanas rezultātiem, informācija tiek ievietota Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub). Un tā kā sistēma ar laiku varētu tik salāgota ar citu valsts iestāžu datu bāzēm, domājams, ka datu pieejamība atvieglos gan laika, gan cilvēku un finanšu resursus dažādu atļauju iegūšanai, teritoriālu plānu izstrādei utt.

Dabas skaitīšanas mērķis ir informēt īpašnieku par viņa īpašumā augošām dabas vērtībām un norādīt pareizas apsaimniekošanas vadlīnijas un papildinformācijas ieguves avotus. Svarīga ir cilvēku un zemes īpašnieku izpratne par dabas procesiem un vērtībām, tādēļ nozīmīga ir: 1) informācija, kas ir ap mums un kas mums pieder. Pamazām dabas skaitīšana sniedz atbildes uz šo jautājumu; 2) pareiza apsaimniekošana, lai šīs dabas vērtības nepazustu. Tādēļ ir izstrādāts sešu grāmatu sējums – vadlīnijas biotopu pareizai apsaimniekošanai, kas pieejamas novadu bibliotēkās un interneta vietnē (http://nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas_un_dokumenti/).

Skaitīšanas rezultāti nemaina esošos nosacījumus: cilvēka darbībām ir jābūt saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Dabas skaitīšana neuzliek jaunus aizliegumus un neveido jaunus mikroliegumus!

Tikai pēc 2020. gada būs pieejama apkopota, pārbaudīta un digitāli pieejama informācija par Latvijas dabas vērtībām, ar kurām mēs visi lepojamies, baudām un izmantojam. Patiesībā tā būs informācija par mums pašiem, par latviešiem kā dabas sastāvdaļu, kas pļavās rotājas un vij vainagus, pēta alas un atsegumus, vasarā meklē veldzi piejūrā vai upēs un ezeros, "barojas" purvos, un uzņem dabas enerģiju meža ielokā.

Lai veicinātu sabiedrības zaļo apziņu un iemūžinātu pirmās Latvijas dabas skaitīšanas procesu, pērn ar VARAM atbalstu ir tapusi dokumentālā filma. Nepilnu stundu garais materiāls pieejams interneta platformā Youtube ikvienam (filmas nosaukums ir Dabas skaitītāji), tajā atspoguļotas visas sešas biotopu lielās grupas un nedaudz tiek ieskicēts ekspertu darbs, pārdomas un īpašnieku nostāja.

Plašāk par dabas skaitīšanu: www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv, kā arī www.varam.gov.lv.