Rūjiena.lv

Rūjienas novads

Vilpulkas pagasts

Vilpulkas pagastu izveidoja no kādreizējām Ternejas, Juratas un Eriņu muižu zemēm. 1877.gadā Rūjienā dibināta viena no pirmajām Zemkopības biedrībām Latvijā. 1921.gada 19.martā biedrībai tiek piešķirts Virķēnu muižas centrs lauksaimniecības skolas ierīkošanai, tā paša gada rudenī jau sākās mācības.

Masveida deportācijās no Rūjienas novada uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā tika izsūtīti iedzīvotāji, tai skaitā arī no Ternejas (tagad Vilpulka).

Pirmie kolhozi dibinājās 1947. un 1948.gadā. Kolhozu teritorijas veidojās uz bijušo muižu vai apdzīvoto vietu centru zemēm. Kolhozi bieži tika atdalīti un apvienoti, mainījās nosaukumi. Kolhoziem apvienojoties veidojās patreizējās pagastu teritorijas. Ilgus gadus Vilpulkas pagasta teritorijā darbojās kolhozs "Gaisma" ( 1992.gadā kolhozs likvidējās un izveidojās SIA "Gaisma"). SIA "Gaisma" pastāvēja nelielu laika posmu, apmēram no 1992.gada līdz 1995.gadam. Zemes reformas rezultātā izveidojās zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības.

Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā (ZVBR), kurā, ņemot vērā teritorijas daudzveidību, unikalitāti un kultūrvēsturiskās vērtības, noteiktas trīs funkcionālās zonas. Vilpulkas pagastā nav dabas lieguma, jeb kodolzonu, kurās noteikts visstingrākais aizsardzības režīms. Pagasta teritorijā atrodas ainavu aizsardzības zona "Burtnieks", dabas liegums "Virķēnu parks".

Īstenojot pašvaldību reformu visā valstī, 2009.gada 1.jūlijā izveidoja novadus un likvidēja pagastu padomes. Vilpulkas pagasts tika iekļauts Rūjienas novadā. Novada centrs ir Rūjienas pilsēta, Vilpulkā darbojas pagasta pārvalde, kurā iedzīvotāji un jebkurš pārvaldes apmeklētājs saņem pakalpojumus, kādi ir jānodrošina vietējām pašvaldībām saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

Derīgie izrakteņi

Vilpulkas pagastā valsts nozīmes dzīļu resurss ir pazemes ūdens un kūdra. Sastopama smilts - grants. Vilpulkas pagasta teritorijā kūdras ieguvei tiek izmantots Rūjas purvs. To apsaimnieko SIA "ĒNAVAS".

Lielākie purvi

  • Brindu-Vilpulkas purvs, 14 ha liels zāļu purvs;
  • Koziņu, Kaziņu purvs, 18 ha liels zāļu purvs;
  • Lauru purvs, 253 ha liels zāļu purvs;
  • Lielsautiņu purvs, 3 ha liels zāļu purvs;
  • Nāves purvs, 68 ha liels zāļu purvs;
  • Pandoma, Pandavas purvs, 6 ha liels zāļu purvs;
  • Putna purvs, 26 ha liels zāļu purvs;
  • Rūjas purvs, 154 ha sūnu purvs, 471, ha pārejas purvs, 1254 ha zāļu purvs;
  • Speltes purvs, 7 ha liels zāļu purvs;
  • Šīvaru purvs, 35 ha liels zāļu purvs;
  • Zasu purvs, 4 ha liels zāļu purvs;
  • Žagatas purvs, 58 ha liels zāļu purvs.

Derīgo izrakteņu veids ir arī laukakmeņi. Pēc masveida meliorācijas laukakmeņi atrodas kaudzēs lauka malās. Tie sastāv no izturīgiem iežiem - gneisiem, granītiem, amfibolītiem un kvarcītiem un izmantojami būvniecībai, tēlniecībai, bruģakmeņu izgatavošanai, drupināšanai šķembās.

Virszemes ūdeņi

Vilpulkas pagasta upes - Rūja, Pestava, Palmute, Virķupīte, Krāņupīte pieder Salacas upes sateces baseinam.

  • Rūja - 85 km gara, iztek Igaunijā no Ruhjas ezera. Rūja veido robežu starp Vilpulkas un Jeru pagastiem.
  • Pestava, Sapraša - 24 km gara Rūjas labā krasta pieteka. Sākas Igaunijā.
  • Palmute - 14 km gara Rūjas labā krasta pieteka.
  • Virķupīte - 13 km gara Rūjas labā krasta pieteka. Sākas Vilpulkas pagastā mežā pie Uļļām. Virķēnos aizsprostota un veido dīķi. Iztaisnota. Pie Brākšām ietek Rūjā.
  • Krāņupīte - 6 km gara Palmutes kreisā pieteka. Sākas pie Zenteriem. Lejasdaļā iztaisnota, sauc arī par Vidzemes grāvi.
  • Virķēnmuižas grāvis - 4,5 km garš. Virķes kreisā pieteka. Sākas Vilpulkas pagastā pie Vilpulkām.

Visām šīm upēm raksturīgs lēns tecējums un samērā mazs kritums. Upes pārsvarā ir vāji piesārņotas, to kvalitāte atbilst lašveidīgo zivju ūdeņu vai karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes prasībām.

Dīķi Vilpulkas pagastā - Virķēnu dzirnavu dīķis pie dzirnavām uz Pestavas upītes.

Meži

Ar mežiem apklātā platība Vilpulkas pagastā aizņem 4068,4 ha jeb 46% pagasta teritorijas.

Mežus pagasta teritorijā apsaimnieko Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Rietumvidzemes mežsaimniecība, pagasta pašvaldība, zemnieku un piemājas saimniecības.

Apsaimniekojot mežus Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā jāievēro apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumi.

Pagastā valdošās koku sugas ir egle, bērzs, retāk priede. Galvenokārt ir jaukta mežaudze. Izplatītākie meža tipi: sausie meži - damaksnis un vēris, mitrie - niedrājs un platlapju ārenis.

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas

Vilpulkas pagastā lauksaimniecībā izmantojamā zeme sastāda apmēram 3672,2 ha jeb 42%.Tagadējās augsnes veidojušās lielā nokrišnu daudzuma un vēsā klimata rezultātā notikuši divējādi procesi: šķīstošo vielu izskalošanās no virskārtas (podzolēšanās) un mitros, anaerobos apstākļos - glejošanās un trūda uzkrāšanās.

Raksturīgākie augšņu tipi Vilpulkas pagastā ir:

  • Velēnu stipri podzolētās augsnes;
  • Velēnu gleja un glejotās augsnes;
  • Purvi un purvu augsnes;
  • Aluviālās jeb palieņu augsnes.

Pagasta nepiesārņotās augsnes ir labs priekšnoteikums ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. Meliorācija veikta 2395 ha jeb 65% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jaunākās meliorācijas sistēmas izbūvētas 80-to gadu sākumā, bet daudzas meliorācijas sistēmas izbūvētas pirms vairāk kā 30 gadiem un nepieciešama to rekonstrukcija. Dabiskās pļavas veidojušās mežu izciršanas, pastāvīgas siena pļaušanas un lopu ganīšanas rezultātā. Pēc kopsaimniecību likvidēšanas pļavu platības samazinājušās, pārveidojoties krūmājos un mežos.

Aizsargājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas

Dižkoki un aizsargājamie koki

Aizsargājamie augi: otrās kategorijas - bezdelīgactiņas; trešās kategorijas - Baltijas dzegužpirkstīte, gada staipeknis, vālīšu staipeknis, apdziras, baltziedu un smaržīgās naktsvijoles, parastā ozolīte, parastā zalktene, meža ozoliņš; ceturtas kategorijas - sniegbaltā ūdensroze.

Aizsargājamie putni. Daudzveidīgas barības bāzes tiešais tuvums nosaka skaitliski lielu putnu sugu klātbūtni Rūjas un Palmutes upēm pieguļošajās teritorijās. Te konstatētas Eiropas nozīmes aizsargājamās putnu sugas - ūpis (Bubo bubo), melnais stārķis (Ciconia nigra), grieze (Crex crex), ķikuts (Gallinago media), mazais ērglis (Aguila pomarina).

Dižakmeņi

Šīvaru dižakmens izstiepies Z-D virzienā 5,30 m garumā. Platākā vieta - 2m un augstums virs zemes arī 2m. Akmens noapaļotajā rietumu sānā iecirsts krusts, kura garākais zars 39 cm, bet šķērsis - 16 cm garumā. Visos četros gabalos dobumi 2,5 cm caurmērā. Krusta kājas ziemeļu pusē paralēli lielākajam zaram iecirsta 11 cm gara svītra, ņemot palīgā nelielu fantāziju, var atrast ciparam 4 līdzīgu veidojumu. Akmens austrumu pusē apmēram 1 m attālumā guļ lielākā atšķeltā "šķemba"- 3,10 m gara, 1,85 m augsta un 0,8 m bieza.

Akmens dienvidu galā atrodas otra "šķemba", kura atgādina trijstūri. Atlūzas dienvidu malā iekalti divi gareni iedobumi. Garākais 0,17 m, īsākais - 0,075 m gari. Iedobumu platums 3,5 cm un dziļums dziļākajā vietā 2,5 cm.

Akmens ir sarkanbrūns vidēja raupjuma granīts, kura ziemeļu galā vērojamas migmatīta dzīslas. Dienvidaustrumu galā plaisa, domājams, viscaur akmenim.

Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un nekustamie kultūras pieminekļi

Valsts nozīmes: ieteikts apstiprināt smēdi Virķēnu muižā.

Vietējās nozīmes:

  • Bērziņu viduslaiku kapsēta pie Bērziņiem;
  • Ieteikts apstiprināt - Virķēnu muižas apbūve, pils, klēts, parks, ūdensdzirnavas.

Virķēnu muiža pastāv kopš 1520.gada, un atrodas Vilpulkas pagastā, 5 km uz Rietumiem no Rūjienas pie Virķupītes, kura tek cauri muižas teritorijai. Muižas dzīvojamā ēka datējama ar 19.gs. 1.pusi. Muižai bijuši daudzi īpašnieki ar dažādiem dzīves stāstiem, kas saistījušies arī ar šo muižu. Pie muižas iekārtots liels brīva plānojuma parks ar daudzveidīgiem koku un augu stādījumiem, kurā atrodas kapu pieminekļi (1847.g.) Sofijai un Antonam Engelhartiem (bij.muižas īpašnieki). Kungu mājas fasādes veidotas ekletisma stilā, tajā ir parketa grīdas ar rakstiem un ozolkoka kāpnes ar margām, kurās vēl redzamas kokgriezumu atliekas, interjeros - ļoti greznas apdares. 1921.gada 19.martā Virķēnu muižas centrs tiek piešķirts Rūjienas Zemkopības biedrībai lauksaimniecības skolas ierīkošanai.

Iedzīvotāju un apdzīvojuma struktūra

Vilpulkas pagastā 623 iedzīvotāji.Teritorijā ir divi ciemi - Vilpulka un Virķēni.Pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās.

Ceļu infrastruktūra

Pagasta teritoriju šķērso 1.šķiras valsts autoceļš P-21 Rūjiena -Mazsalaca, 2.šķiras valsts autoceļi: V170 Igaunijas robeža - Virķēni - Rūjiena, V173 Virķēni - Moizakila, V201 Virķēni - Veccelmi.

Valsts autoceļu garums pagastā ir 32,8 km, pašvaldības ceļi 33,9 km. Ceļu tīkls apmierinošs, seguma kvalitāte neapmierinoša. Vilpulkas pagasta centram tuvākie transporta infrastruktūras objekti: dzelzceļš Valmiera; muitas punkts Ainaži; degvielas uzpildes stacijas Rūjienā.

Autobusu satiksmi nodrošina VTU Valmiera.

Vides stāvoklis

Pagasta teritorija nav pakļauta tiešai nozīmīgai ūdens, gaisa piesārņojuma ietekmei. Vilpulkas pagastā un tā tuvumā nav lielu piesārņojuma avotu, kas būtiski varētu ietekmēt vides kvalitāti. Lielākie atmosfēras piesārņotāji parasti ir katlu māju un autotransporta izmeši. Pagastā nav lielu katlu māju vai citu uzņēmumu, liels nav izmešu daudzums arī no autotransporta, jo maza ir ceļu noslodze.

Pagasta teritorijā nav degvielas uzpildes staciju un nav arī bīstamo atkritumu.

Nelielās platībās teritorijā ainavu bojā un augsni piesārņo introducētā auga - Sosnovska latvāņa - audzes.

Piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika realizēts projects "Atkritumu izgāztuves rekultivācija", kā rezultātā tika likvidēta sadzīves atkritumu izgāztuve "Dūči". Atkritumu apsaimniekošanu un regulāru savākšanu pagasta teritorijā veic SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija". Minētā iestāde veic arī nolietotās sadzīves tehnikas savākšanu, plastmasas, stikla, papīra savākšanu.

Zemes izmantošanas struktūra

Patreizējā zemes izmantošana Vilpulkas pagastā.

  • Lauksaimniecības teritorijas - tīrumi, pļavas, ganības, viensētas un viensētu grupas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 3672,2 ha jeb 42% no pagasta teritorijas. No tām aramzeme 2641,1 ha, pļavas 521,6 ha, ganības 485,0 ha, augļu dārzi 24,5 ha. Agrārās reformas laikā izveidotas zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības. Galvenais darbības veids - piena, gaļas lopkopība, graudkopība, mežsaimniecība.
  • Mežu teritorijas - mežaudzes aizņem 4068,4 ha jeb 46% no pagasta teritorijas.
  • Apbūves teritorijas - savrupmāju apbūve.
  • Daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas - Vilpulkas ciemā un Virķēnu ciemā.
  • Jauktas sabiedrisko iestāžu, darījumu un dzīvojamās teritorijas - iedzīvotāju apkalpes, darījumu un ražošanas objektu un dzīvojamās teritorijas.
  • Jauktas ražošanas teritorijas - teritorijas, kurās izvietoti ražošanas objekti (kokzāģētavas, galdniecības u.c.). Šajā kategorijā ieskaitīti arī bijušā kolhoza fermu kompleksi.
  • Līnijbūvju (tehniskās apbūves) teritorijas - ceļi, komunikācijas.
  • Ūdenssaimniecības teritorijas - upes un dīķi.
  • Virķēnu muižas parks.

Uzņēmējdarbība

Pagasta teritorijā darbojas trīs ražotnes:

  • z/s "Lejasklāvi", Raimonds Āboltiņš, mēbeļu ražotne, galdniecība
  • SIA "V.B.PROF", Vilnis Bišofs, mēbeļu ražotne, galdniecība
  • R.Kužuma individuālais uzņēmums "Galdniecība", logu, durvju ražošana.

Nevalstiskās organizācijas biedrības

Uzņēmīgas, radošas, idejām bagātas lauku sievas darbojas biedrībā "Pieneņu pūka". Lauku sie-vietēm ir vēlme iemācīties gatavot praktiskas un noderīgas lietas. Mācībās pakāpeniski tiek izieti dažādi etapi — no nelielu nieciņu, dekoru, suvenīru un rotu gatavošanas līdz pat savu tērpu šū-šanai, kā arī jau valkāto pārtaisīšana. Biedrība darbojas ar uzstādījumu, ka visu laiku jāapgūst arvien vairāk praktisku, sadzīvei derīgu iemaņu un ir arī jāceļ darba kvalitāte.

Vilpulkas pagasta administratīvā teritorija iekļaujas biedrības "No Salacas līdz Rūjai" darbības teritorijā.

Biedrība nodibināta ar mērķi radīt iespēju vietējo iedzīvotāju iniciatīvas attīstībai, lai veicinātu koordinētu vietējās iniciatīvas grupu darbu teritorijā. Biedrības attīstības stratēģija par savas teritorijas attīstības mērķi izvirzījusi lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes līdzsvarotas attīstības veidošanu, inovatīvu ideju ģenerēšanu un realizēšanu, racionālu un ilgspējīgu pieejamo dabas un kultūras resursu izmantošanu.

Biedrība "Dabas stūrīši". Tūrisms, aktīvā atpūta pie dabas. Objekts izveidots Virķēnos pie Dzirnavu dīķa.

Tūrisma objekti

Apskates objekti:

  • Vilpulkas kalns - brīvdabas estrāde
  • Šīvaru dižakmens
  • Rūjas purvs
  • z/s "Lejasklāvi"
  • lauku sēta "Pīkoli" (seno laiku darbarīku kolekcija)
  • aktīvās atpūtas vieta "Dabas stūrīši", Virķēnos
  • Rāmnieku līcis (bijušās Rūjas pamatskolas teritorija)
  • Vēstures istaba bij.Rūjas skolā, Rāmniekos

Šīvaru dižakmens

Šīvaru dižakmens izstiepies Z-D virzienā 5,30 m garumā. Platākā vieta - 2m un augstums virs zemes arī 2m. Akmens noapaļotajā rietumu sānā iecirsts krusts, kura garākais zars 39 cm, bet šķērsis - 16 cm garumā. Visos četros gabalos dobumi 2,5 cm caurmērā. Krusta kājas ziemeļu pusē paralēli lielākajam zaram iecirsta 11 cm gara svītra, ņemot palīgā nelielu fantāziju, var atrast ciparam 4 līdzīgu veidojumu. Akmens austrumu pusē apmēram 1 m attālumā guļ lielākā atšķeltā "šķemba" - 3,10 m gara, 1,85 m augsta un 0,8 m bieza.

Akmens dienvidu galā atrodas otra "šķemba", kura atgādina trijstūri. Atlūzas dienvidu malā iekalti divi gareni iedobumi. Garākais 0,17 m, īsākais - 0,075 m gari. Iedobumu platums 3,5 cm un dziļums dziļākajā vietā 2,5 cm.

Akmens ir sarkanbrūns vidēja raupjuma granīts, kura ziemeļu galā vērojamas migmatīta dzīslas. Dienvidaustrumu galā plaisa, domājams, viscaur akmenim.

Izglītība

Vilpulkas pagasta teritorijā darbojas viena skola - Vilpulkas sākumskola ar 4 klašu izglītību. Vilpulkas sākumskolā darbojas bērnudārza grupa ar bērniem no 1,5g.v. un pirmsskolas vecuma bērnu grupa 5.g.v. - 6.g.v. Skolēni no 5.klases izglītību turpina Jeru pamatskolā, Rūjienas vidusskolā.

Vilpulkas pagasta skolēni vidējās izglītības ieguvi izvēlas vidusskolās Rūjienā, Naukšēnos, arī Valmierā.

Interešu izglītības jomā pagasta pārvalde, sadarbībā ar bibliotekāri, dod iespēju bērniem un jauniešiem spēlēt galda spēles, organizē atjautības konkursus.

Kultūra, sports

Vilpulkas pagastā nav kultūras names. Kultūras pasākumi vasaras sezonā tiek organizēti brīvdabas estrādē un ziemas periodā izmanto Vilpulkas sākumskolas zāli. Pašvaldībai ir izveidojušies tradicionālie pasākumi:

  • mācību gada noslēgumā uz 1.jūniju (Starptautiskā bērnu aizsardzības diena) tiek organizēti BĒRNU SVĒTKI;
  • 23.jūnija vakarā notiek kopīga Jāņuguns iedegšana, Līgu un Jāņu godināšana;
  • jūlijā uz Annām un Jēkabiem tiek organizēts SAIMNIEKDIENAS PASĀKUMS,
  • pavasarī tiek organizēts Zaļais tirdziņš un Ziemassvētkos rokdarbnieku tirdziņš;
  • martā, atzīmējot sieviešu dienas svētkus, tiek organizēta rokdarbnieku - amatnieku izstāde ar plašu kultūras programmu;
  • ar pasākumiem, tradīcijām pavasarī tiek svinēti pavasara svētki - LIELDIENAS!
  • regulāri pagasta pārvaldē tiek iekārtotas gleznu izstādes.

Aktīvākie, sportiskākie, skolēni sporta nodarbībām izmanto Rūjienas novada daudzfunkcionālo sporta halli. Talantīgākie jaunieši apmeklē Rūjienas novada mākslas un mūzikas skolas. Saturīga, aktīva, radoša brīvā laika pavadīšana bērniem un jauniešiem pēc nodarbībām skolā tiek piedāvāta Rūjienas novada multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centrā.

Bibliotēka darbojas Vilpulkas sākumskolas telpās. Vilpulkas pagasta bibliotēka, kā pagasta teritorijā esošā vienīgā publiskā bibliotēka, ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis ir bibliotekāro, bibliogrāfisko, informatīvo un izklaidējošo pakalpojumu sniegšana visa pagasta iedzīvotājiem. Lai bibliotēkas pakalpojumi būtu pieejami arī skolēniem no citām skolām un strādājošiem, vienu dienu nedēļā (piektdienās) bibliotēka strādā līdz plkst.20.00.

Vilpulkas pagasta bibliotekāre ar pašvaldības atbalstu organizē ceļojošo biblotēku - grāmatu izsniegšanas punktus attālākās apdzīvotās vietās, iedzīvotāja dzīvesvietā, dodot iespēju bibliotekāros pakalpojumus izmantot gados vecākiem iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz pagasta centram ir apgrūtināta.

Līdz ar VA "Kultūras informācijas sistēmas" realizēto Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēto Latvijas publisko bibliotēku attīstības projektu, kura mērķis ir brīvpieejas datoru un interneta pieslēguma nodrošināšana iedzīvotājiem Latvijas publiskajās bibliotēkās, bibliotekāru apmācība iedzīvotāju sagatavošanai darbam ar datoru un internetu, 2008. gadā Vilpulkas pagasta bibliotēka saņēma 4 jaunus datorus ar bezvadu pieslēgumu un jaudīgu interneta ātrumu. Pašreiz bibliotēkā ir 6 datori, 5 datori - lietotājiem un 1 - bibliotkārei. Bibliotēkā ir uzstādīta multifunkcionālā iekārta, kas apvieno sevī tīkla printeri, kopētāju un skeneri. Interneta pieslēgums- pastāvīgais un bezvadu. Bez maksas vēl papildus šiem minētajiem pakalpojumiem ir iespēja izmantot datu bāzes NAIS un LETONIKA , kā arī filmu portālu www.filmas.lv.

Veselības aizsardzība

Vilpulkas pagastā veselības aizsardzības nodrošināšanas funkcijas veic feldšerpunkts. Ikdienā feldšerpunktā strādā feldšere, vienu reizi mēnesī uz feldšerpunktu izbrauc ģimenes ārsts. 3x gadā uz feldšerpunktu izbrauc optometristu (acu ārstu) komanda, pārbauda redzi, izgatavo brilles. Feldšerpunktā 1x nedēļā darbojas senioru veselības grupa "Stāja nav agrākā". Notiek vingrošanas nodarbības.

Sociālā nodrošināšana

Veselības aprūpe un sociālā nodrošināšana ir tās funkcijas, kas ar likumu noteiktas veikt pašvaldībām. Viskritiskākā situācija veidojas daudzbērnu ģimenēs un ģimenēs, kurās ir bezdarbnieki. Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz sociālo palīdzību, izvērtējot pabalsta pieprasītāja iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju. Veic iedzīvotāju sociālizāciju - pabalsta saņēmēji darba iemaņu saglabāšanai, tiek nodarbināti 12 stundas nedēļā.

Ilgstošie bezdarbnieki, sadarbībā ar Valsts nodarbinātības aģentūru, tiek nodarbināti 100 latu saņēmēju programmā.

Pakalpojumi

Darbojas SIA "Zaltes" veikals pagasta centrā.

Pagasta teritorijā notiek arī SIA "Kunturi", SIA "Matadors" autoveikalu izbraukuma tirdzniecība ar dažāda sortimenta precēm.

Pagasta pārvaldē darbojas publiskais interneta pieejas punkts, kurā iedzīvotājiem tiek nodrošināti bezmaksas interneta pakalpojumi.

Iedzīvotājiem dzīvesvietās pārsvarā interneta pakalpojumus nodrošina TELIA LATVIJA. Tiek izmanti arī mobilo operatoru interneta paklapojumus.

Mobilo talruņu sakarus nodrošina LMT sakaru pārklājuma bāzes stacija Vilpulkas centrā.