Rūjiena.lv

Apskates objekti

Rūjienas pienotava

Pienotava

Rūjienas saldējums ir pārbaudīta vērtība, kas neraugoties uz vairākkārtējām pārmaiņām uzņēmumā, ir spējis saglabāt nemainīgu kvalitāti un joprojām tiek gatavots no īsta piena un krējuma. Ir saglabātas gadu gaitā iedibinātās tradīcijas augstvērtīgas produkcijas ražošanā, ar ko rūjienieši var lepoties. Senajā ēkā, aprīkotā ar modernām iekārtām, joprojām ražo garšīgo Rūjienas saldējumu un piedāvā degustācijas interesentu grupām.

20. gadsimta sākumā Vidzemē un Rūjienas novadā veidojas labvēlīgi apstākļi piensaimniecības attīstībai. Sarūkot un labības un linu cenām pasaules tirgū, lauksaimnieku skati vēršas lopkopības virzienā. Uzņēmīgākie zemnieki iegādājas piena seperatorus, aicina uzlabot pienu lopu sugas un sāk pārstrādāt pienu sierā. Arvien jūtamāka kļūst kooperācijas nepieciešamība Rūjienā.

1909. gadā gubernatoram apstiprināšanai tiek iesniegti Rūjienas piensaimnieku sabiedrības statūti, bet darbību uzsākt tai izdodas tikai 1911. gada 18. janvārī, īrētās telpās Rūjienā, Ramata namā. Par biedrības pirmo priekšnieku tiek ievēlēts Cēsu gruntnieks Tenis Melders. Tā paša gada decembrī biedrība nopērk no Zemkopības biedrības zemi sava nama celšanai.

Pateicoties biedru aizdevumiem un ieguldītajam darbam, 1912. gadā piensaimnieku sabiedrība uzsāk darbu jaunuzceltajā ēkā, Upes ielā 5. Ir pieaudzis biedru skaits un piegādājamā piena daudzums. Dienā pārstrādā 3000 – 4000 litrus piena.

Normālu saimniecisku darbību biedrība atsāk pēc Pirmā Pasaules kara, bet uzplaukumu tā piedzīvo 1924. gadā, kad sabiedrības valde, meklējot ceļus ražošanas izmaksu samazināšanai, ierīko vadmalas veltuvi un krāsotavu, lai lietderīgi izmantotu pienotavas tvaika mašīnu jaudu un no gūtās peļņas izmaksā augstākas cenas piena piegādātājiem.

1927. gadā sapulce nolemj visus biedrus un piena vedējus apvienot pārraudzības biedrībās, valde ierobežo netīra piena piegādāšanu, paredzot naudas sodus un pat izslēgšanu no biedrības. Visi augšminētie lēmumi sekmēja piensaimniecības uzplaukumu un radīja nepieciešamos priekšnoteikumus augstvērtīga sviesta ražošanai, kā rezultātā Rūjienas piensaimnieku sabiedrības sviests iemanto ne tikai vietējā, bet arī ārzemju tirgus slavu.

  • 1931. gadā Rūjienas piensaimnieku sabiedrības telpas tiek paplašinātas.
  • 1937. gadā no Rūjienas zemkopības biedrības Rūjienas piensaimnieku sabiedrības īpašumā pāriet nams Upes ielā 7 un Imantas (Juratas) dzirnavas Ternejas pagastā.
  • 1940. gads – Rūjienas piensaimnieku sabiedrības īpašumi tiek nacionalizēti.
  • 1945. gads – Rūjienas pienotava strādā kā patstāvīgs valsts uzņēmums.
  • 1952. gads – Rūjienas pienotavu iekļauj Valmieras tresta, vēlāk piena kombināta sastāvā, līdz ar to tiek zaudēta saimnieciskā un juridiskā patstāvība.
  • 1988. gada 28. martā tiek uzsākta saldējuma ražošana un pirmajos 9 mēnešos saražotas 440 tonnas saldējuma.
  • 1991. gads – tiek pieņemts lēmums par Rūjienas piensaimnieku biedrības atjaunošanu. Galvenie darbības virzieni – saldējuma un Krievijas siera ražošana, kā arī dzirnavu pakalpojumi.
  • 1998. gads – Rūjienas saldējums kļūst arī par tūrisma produktu, septembrī pirmā tūristu grupa ierodas uz saldējuma degustāciju. Apmeklētāju skaits pieaug katru gadu, 2004. gadā sasniedzot 13 000.
  • 2002. gads – Rūjienas saldējuma ražotne kļūst par "Vidzemes Piens" a/s, vēlāk "Valmieras Piens" AS struktūrvienību.
  • 2009. gada nogalē tiek izveidots atsevišķs uzņēmums SIA "Rūjienas saldējums", tā iegūstot lielāku rīcības brīvību un attīstības iespējas nākotnē.

« Citi apskates objekti