|
Rûjiena ir pilsçta, kas atrodas vistâlâk uz ziemeïiem Latvijâ. Tâ ir jauka pilsçtiòa, kuru mçdz dçvçt arî par vislatviskâko pilsçtu, jo 95% tâs iedzîvotâju ir latvieði. Savu nosaukumu Rûjiena ieguvusi no pilsçtai cauri tekoðâs Rûjas upes, tâ savukârt, visticamâk, no igauòu vârda ruhi – sile, vienkoèu laiva, jo Rûja senatnç bijusi nozîmîgs Livonijas ûdensceïð, bet pats Rûjienas novads ietilpis igauòu Sakalas valstî. Rûjienas novadam ir sena un bagâta vçsture: jau senatnç novads dçvçts par Vidzemes maizes klçti, krievu kòazi valkâjuði prasmîgo rûjienieðu audçju austâs drânas, te visagrâk zemnieki sâkuði iepirkt mâjas par dzimtu, te likts pamats Ziemeïlatvijas armijai.
Rûjienieði bija pirmie, kas atzina, ka lieli pasâkumi veicami cieðâ vienprâtîbâ un kopdarbâ. Tas izpaudâs daþâdu biedrîbu dibinâðanâ. Ðî vienprâtîba un savas pilsçtas mîlestîba vienojusi rûjienieðus visos laikos. Izglîtîba vienmçr ðeit ir bijusi lielâ godâ, tâpçc no Rûjienas nâk daudzi ievçrojami cilvçki.
Rûjiena lepojas ar trim K. Zemdegas pieminekïiem- ,,Tâlavas taurçtâju”, ,,Sçjçju” un ,,Madonnu Orans”.
Rûjienâ tiek raþots tik ïoti garðîgais Rûjienas saldçjums, ,,Liepkalnos” cepta garðîga maize no paðu zemnieku audzçtâs labîbas, te atrodas Imantas ûdensdzirnavas ar skaisto dzirnavu dambi. Ievçrîbu pelna arî çkas, kas ir konstruktîvisma paraugs Latvijas brîvvalsts arhitektûrâ un tilts, kas savieno abas pilsçtas daïas
Rûjiena piesaista ar mazpilsçtai raksturîgo mieru un nesteidzîgo dzîves ritmu, ar îpatnçjo rûvenieðu valodu, maziem jaukiem veikaliòiem un te var nobaudît garðîgu çdienu. Ðeit dzîvo atsaucîgi un viesmîlîgi cilvçki, tâdçï – esiet gaidîti Rûjienâ! |
|
)
)
)
){kind=link}