Kur vēl var sajust patiesu daba tuvumu, ja ne Rūjienas novadā? Rūjienas dabas takas nav tikai laipa no punkta A uz B – tās ir piedzīvojums, ko pa īstam izbauda gan vietējie, gan viesi. Šajās takās joprojām valda klusums un miers, ko reti kur atradīsi populārākajos tūrisma galamērķos.
Vairums cilvēku zina par Salacas promenādi vai Rūjas upes pastaigu taku, tomēr īstie dabas mīļotāji zina – ir vēl daudz vairāk, ko atklāt. Piemēram, pie Ķoņu dzirnavām sākas mazliet mežonīga taka, kas aizved gar vēsturiskām dzirnavu ēkām, pāri mežiem un pļavām, līdz pat vecajai Rūjienas robežai. Tur putnus sadzird vēl pirms ierauga, bet pavasarī gaisu piepilda savvaļas ziedu smarža.
Vietējie bieži iesaka meklēt arī taku, kas ved gar Rūjas upes līkločiem no Rūjienas centra līdz pat Skujeniekiem. Šī taka nav oficiāli iekārtota – tā vijās gar upes krastiem, cauri zālēm un brikšņiem, kur var sastapt gan zivju dzenīšus, gan bebru atstātās pēdas. Līdzās upei ir vietas, kur vasaras karstumā var iemērc kājas vai piknikot uz veciem koku stumbriem.
Netālu no Ipiķiem atrodas neliela, maz zināma taka gar Ipiķu upīti. Šeit, starp vecām ozolu alejām, var satikt dzīvnieku pēdas un uzkāpt kārtīgā koka tornī, no kura paveras skats uz apkārtējiem laukiem. Šī taka ir īsts atradums tiem, kas vēlas būt tuvāk dabai un nebaidās no nedaudz brīvāka maršruta. Vēlā pavasarī šeit var ieraudzīt rāmas stirnas un dzirdēt dzērvju klaigas, bet rudenī – krāsainas lapas, kas klāj zemi kā paklājs.
Vēl viena reta taka sākas pie Brīvzemnieku pagasta mežiem – to vietējie sauc par „Veco priežu taku”. Tā nav iezīmēta kartē, bet, sekojot veco priedes stumbru rindai, var nonākt līdz klusai pļavai, kur pavasarī zied purenes un sīpoliņi. Šajā vietā bieži sastopas zaķi, un, ja palaimējas, pat lapsas. Šī ir īstā vieta, ja gribas pastaigāties ar suni vai vienkārši pabūt vienatnē ar sevi.
Rūjienas novads nav tikai pilsēta – tas ir stāsts par apkārtējiem pagastiem, ceļiem un mežiem, kuri slēpj brīnišķīgus dārgumus. Daudzi vietējie vecāki izvēlas nogriezties no lielā ceļa un doties ģimenes piknikā uz Vaidavas ezera krasta meža taciņu. Tur ir pat neliela peldvieta, kur bērni droši var plunčāties, bet lielie mierīgi izstaigā nelīdzenās priedes un papardes. Kāds vietējais ieteiks paņemt līdzi termosā zāļu tēju – šis ezers ir īsta miera osta, kur vērot rīta miglu un klausīties, kā lēnām mostas putni.
Pieredzējušākiem pārgājienu entuziastiem īpaši patiks taka, kas ved no Vilpulkas līdz pat Zilajām kalniem. Šis maršruts nav oficiāli iezīmēts, bet vietējie zina, kā aizvest ciemiņus cauri biezajiem mežiem, kur joprojām aug gailenes un dzērvenes. Skuju smarža, putnu dziesmas un iespēja ieraudzīt stirnu baru – tas viss padara šo taku īpašu. Ja ceļā sagurst, mežmalā var uzklāt segu un baudīt līdzi paņemto maizīti ar vietējo sieru vai svaigiem dārzeņiem no Rūjienas tirgus.
Vēl viens dārgums atrodams Jeru pagastā, kur starp seno muižu parkiem izveidojusies meža taka gar nelielu upīti. Šeit taka savijas ar vēsturi – apskatāmas gan vecās alejas, gan kādreizējie muižas akmeņi. Ideāla vieta nesteidzīgai pastaigai, kad gribas aizbēgt no pilsētas steigas un saklausīt pašas dabas klusumu. Ja esi gatavs nedaudz pagarināt maršrutu, aizstaigā līdz Jeru baznīcai – turpat blakus ir senas liepu alejas un pavasarī viss gaisa pilns ar medus smaržu.
Lai izbaudītu šīs takas, nav vajadzīgas īpašas kartes vai tūrisma ceļveži. Jautā vietējiem, viņi labprāt padalīsies ar saviem slepenajiem maršrutiem. Labākās takas bieži sākas tieši tur, kur beidzas ceļa asfalts un sākas nedaudz aizaugušas pļavas vai mežu malas. Dažreiz pietiek ar pāris kilometrus garu pastaigu, lai aizmirstu ikdienas steigu un iepazītu Rūjienas novada patieso dabu.
Rūjienas dabas takas nav tikai par soļošanu – tā ir iespēja satikt draudzīgus cilvēkus, izbaudīt vietējo lauku garšu un atklāt vietas, kuras neatradīsi nevienā tūrisma bukletā. Lai nākamā brīvdiena kļūst par piedzīvojumu tepat, Rūjienas novadā!